Namsenfjordā

Menca - Atlantic cod Norvēģijas piekrastē izplatītākā zivs. Fjordos visu gadu sastopama vietējā menca, parasti 1 - 3 kg svarā. Janvārī - martā seklākiem nārsta rajoniem fjordos pietuvojas migrējošo Bārencas jūras mencu (skrei) bari, tad te var sastapt arī 10 - 15 kg smagus eksemplārus. Pēc nārsta tās pamet fjordus. Mānekļu izvēlē valda liela daudzveidība, - 20 - 30 gramīgi šupiņi seklās vietās, populāri ir 50 - 500 gramīgi banānveidīgie pilkeri un lielas džiggalvas ar gumijzivtiņām dziļākos ūdeņos un lielo mencu meklējumos.

Paltuss - Halibut Paltusi var sasniegt iespaidīgus izmērus, nereti to svars ir 10 - 100 kg robežās. Paltusu copei labākais laiks skaitās maija beigas un jūnijs, vēlāk to aktivitāte mazinās. Pie tam pēc butēm vislabāk ir doties pilnmēness laikā, lomi tad esot vislabākie. Sekmīgāk par universālajiem pilkeriem un lielām gumijas zivtiņām vietu zinātāji izmanto staigājošās gruntenes sistēmu ar zivs gabalu vai nelielu zivi kā ēsmu.

Jūras asaris - Redfish vai Norway haddock
Pašā fjordā sastopams reti, biežāk to var atrast jūrā fjorda tuvumā vietās, kuras robežojas ar 100 m un lielākiem dziļumiem. Svars parasti nepārsniedz 1 kg

Pikša - Atlantic haddock

Jūras vēdzele -

Saida - Pollack

Makrele - Mackerel Baros dzīvojoša neliela visbiežāk 30 -50 cm gara skaista zivs ar atzītu gastronomisku vērtību. Makreles var medīt gan no laivas, gan no krasta. To copei labākais laiks ir vasaras otrā puse. Atrodot baru, kurš parasti izvietojies visos tuvos virspusei slāņos, efektīvākais rīks ir spinings, pie tam nav jādomā par mānekļa izvēli, var izmantot jebkuru, pat visai vieglu šūpiņu vai rotiņu. Arī ar mušiņmakšķeri var gūt labus rezultātus. Lai vienā vilcienā ar spiningu izvilktu vairākas zivis, popularas ir speciālas makreļu sistēmas - auklas galā smagāks vizulis, bet pirms tā uz 4-5 pavadiņām kādā vizuļojošā materiālā ieskauti āķi, var teikt, mušas-strīmeri.